Patentpilnvarnieka asistente, juriste
Kā neiestigt negaidītos “dubļos”, izmantojot mākslīgo intelektu uzņēmuma identitātes veidošanā?
Strīdus preču zīme
Kā neiestigt negaidītos dubļos, izmantojot mākslīgo intelektu uzņēmuma identitātes veidošanā?
Mākslīgais intelekts ir nu jau neatņemams rīks, lai paveiktu vieglākus uzdevumus ātrāk, bet grūtākus uzdevumus – vieglāk. Ne viens vien uzņēmējs sauks palīgā mākslīgo intelektu, lai radītu arī kādu savas firmas vizuālās identitātes elementu, piemēram, apsveikumu klientiem vai pat logotipu jaunajam produktam. Tam ir šķietami daudz priekšrocību, sākot jau ar iepriekš minēto ātrumu un beidzot arī ar krietni mazākām izmaksām, nealgojot dizaineri. Bet ko darīt, lai šī radošā palīdzība nesagādātu neparedzētas juridiskas galvassāpes? Šā gada Latvijas Patentu valdes Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmums par preču zīmi “Kemmern mud therapy” (fig.) pieskaras arī šiem aspektiem (pilnu lēmumu var aplūkot šeit).
Par lietu īsumā
SIA “Ķemeru Dūņas” bija reģistrējusi logotipu kā preču zīmi. Cita persona iesniedza iebildumu, norādot, ka dizains ir viņas autordarbs, kura izmantošanai un reģistrēšanai viņa nav devusi piekrišanu, un ka pieteikums ir negodprātīgs. Padome secināja: iebilduma iesniedzēja nepierādīja pietiekami savu autorību, izmantojot “Turbologo” logo izveides tiešsaistes rīku, un uzņēmuma darbība pirms reģistrācijas datuma nozīmē, ka zīme netika pieteikta negodprātīgi. Rezultātā zīme palika reģistrēta, bet iebildums noraidīts.
Kādas mācības varam gūt no šī gadījuma?
Šis kāzuss atgādina, ka autors var būt tikai fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs. Līdz ar to mākslīgā intelekta radītais darbs pats par sevi ir darbs bez autora un tikai tāpēc vien, ka cilvēks lūdzis tam kaut ko uzģenerēt, nenozīmē, ka šis cilvēks var pretendēt uz savu autortiesību aizsardzību uz konkrēto darbu.
Tomēr kā redzam arī no konkrētā lēmuma rezultāta – lai reģistrētu preču zīmi (piemēram, uzņēmuma logo), tai nav jābūt autordarbam! Svarīgi, ka preču zīme atbilst visiem kritērijiem, kas paredzēti Preču zīmju likumā, bet nav nepieciešams identificēt ļoti konkrētu autoru. Turklāt preču zīmes aizsardzība var pat pārdzīvot arī kādreiz bijušas autortiesības – svarīgi, ka preču zīme vienkārši tiek lietota komercdarbībā!
Bet juridisku strīdu gadījumā mēdz parādīties dažādi neparedzēti apstākļi, kuru nozīmību puses sākotnēji nav apzinājušās. Tāpēc šeit ir pāris praktiski padomi, kā rīkoties, ja tomēr attēla izstrādātājs vēlas padarīt ar mākslīgā intelekta palīdzību radīto darbu vairāk par savu autordarbu:
1. Dokumentē visu radošo procesu – apelācijas padome īpaši norādīja, ka MI rīks “Turbologo” radīja gala dizainu un cilvēks neveica būtiskas izvēles. Digitāli ģenerēti logotipi ir lielisks sākumpunkts, bet vērts saglabāt skices, ideju variantus un veiktās izmaiņas. Tas palīdzēs pierādīt, kas ir personas radošais ieguldījums. Mainīta forma, krāsas vai proporcijas? Tā top unikāls zīmols!
2. Dokumentē arī, kuram pieder mantiskās tiesības uz šo galaproduktu – īpaši ja dizainu rada komanda vai partneri.
Nobeigumā
Mākslīgais intelekts ir jaudīgs rīks, bet juridiskā drošība prasa caurspīdīgu dokumentāciju un skaidru cilvēka radošo ieguldījumu. Ja plāno veidot logotipu vai vizuālo identitāti ar mākslīgā intelekta palīdzību, nodrošinies un pierādi savu radošumu!
